Kas te? - Es te!

Mūzika ir mana. Mūzika ir manas ģimenes. Visu bērnību pavadīju jauno vijolnieku čīgāšanas pavadījumā. Māmiņa Juglas mūzikas skolā māca maziem puikām un meitenēm lociņa satvēriena noslēpumus. Kā jau visiem tajā mazajā vecumā, tētis ir supervaronis. Mans bija mūzikas instrumentu supervaronis. Viņš mācēja i klarneti, i kontrabasu, i ģitāru un tubu. Un kas tad tā par atvasi, kas neturpina ģimenes ceļu. Attapos Rīgas Doma Kora skolā solfedžo pirmsskolas pulciņā, mācoties to, starp kurām nošu līnijām atrodas La un Mi. Kad biju jau liela meitene skolas vecumā, Rīgas 6. vidusskola tika izvēlēta kā īstā vieta. Uz jautājumu ''Ko tu gribi spēlēt, Alisīt?'', man sanāca atbildēt ar ''Nezinu. Es vienreiz dzirdēju flautu Vecrīgā. Gribu zināt, kā viņa izskatās!'' Un tā, bērna ziņkārības dēļ, tagad esmu dvēseles saitēm sasieta ar šo instrumentu.